Jelgavas NAI Drukāt

Jelgavas pilsētas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas ietaises ( NAI )

Jelgavas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas ietaišu būvniecība tika uzsākta 1968. gadā. Notekūdeņu mehāniskās attīrīšanas ietaišu bloku ekspluatācijā nodeva 1973. gada 30. jūlijā, 1984. gada decembrī lietošanā nodeva arī bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas bloku ar kopējo jaudu 24 000 m³ notekūdens diennaktī.
2006. gada 3. martā ekspluatācijā nodeva pilnībā rekonstruētas Jelgavas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar kopējo projektēto jaudu 24 200 m³ notekūdens diennaktī. Jelgavas pilsētas kanalizācijas sistēma uz NAI vidēji novada 9 – 12 000 m³ notekūdens diennaktī. Lai samazinātu dūņu radītās smakas emisiju no NAI, 2015. gada maijā uzbūvēti 3 slēgti atūdeņoto dūņu glabāšanas angāri.

Attīrīšanas komplekss sastāv no:

1. Mehāniskās attīrīšanas bloka ar:

1.1.  notekūdens pieņemšanas kameras;
1.2.  divām automātiskās darbības restēm (ar spraugu izmēru 3 mm);
1.3.  nogrābšņu transportieri un presi;
1.4.  diviem aerētiem smilšu- tauku atdalītājkanāliem;
1.5.  smilšu atūdeņošanas un transportēšanas iekārtas.

2. Divām notekūdens bioloģiskās attīrīšanas līnijām, kurās nodalītas šādas attīrīšanas zonas:

2.1.  anaerobā zona - bezskābekļa vidē notiek bioloģiskā fosfora attīrīšanas procesa sākšanās;
2.2.  anoksā zona – dūņas savas dzīvības uzturēšanai izmanto aerobajā zonā iegūto nitrātu skābekli un tāpēc brīvā dabā izdalās slāpeklis;
2.3.  aerobā zona – gaisa pūtēji pievada skābekli, kas nodrošina piesārņojošo vielu oksidācijas procesu;
2.4.  otrais nostādinātājs – atdala attīrīto notekūdeni no aktīvajām dūņām.

3. Kompresoru bloka ar:

3.1. diviem gaisa pūtējiem uz smilšu - tauku atdalītājkanāliem;
3.2. trim gaisa pūtējiem uz notekūdens bioloģiskās attīrīšanas procesa aerācijas zonu.

4.Lieko aktīvo dūņu pārstrādes bloka, kas sastāv no:

4.1. gravitācijas dūņu biezinātāja;
4.2. divām dūņu atūdeņošanas iekārtām – centrifūgām;
4.3.polimēra sagatavošanas iekārtas.

5. Trīs slēgti atūdeņoto dūņu glabāšanas laukumi.

Jelgavas pilsētas NAI tehnoloģiskā procesa īss apraksts

1. attīrīšanas etaps – mehāniskā attīrīšana. Mehāniskā notekūdens attīrīšanas procesa galvenais uzdevums ir no notekūdens atdalīt neizšķīdušās vielas un piemaisījumus (lupatas, smiltis, taukus u.tml.) No pieņemšanas kameras notekūdens ieplūst 2 kanālos ar automātiskās darbības restēm, kurām spraugu izmērs ir 3 mm. Uz restēm savāktie nogrābšņi ar automātiskās darbības konveijeri tiek novirzīti uz nogrābšņu presi un sausi nogādāti konteinerā. Tālāk notekūdens nonāk 2 paralēlos smilšu un tauku atdalītājkanālos, kur gravitācijas rezultātā smiltis nogulsnējas un tauki koncentrējas notekūdens virspusē. Smiltis ar savācējlāpstu un sūkņu palīdzību tiek transportētas uz smilšu atūdeņošanas iekārtu un sausas smiltis tiek nogādātas uz konteineru. Tauki no notekūdens virsmas tiek nosmelti un novadīti uz tauku aku.

2. attīrīšanas etaps – bioloģiskā attīrīšana. Bioloģiskās notekūdens attīrīšanas galvenais uzdevums ir no notekūdens atdalīt organiskos savienojumus (taukus, olbaltumvielas, ogļhidrātus u.tml.), kā arī samazināt fosfora un slāpekļa emisiju ūdens vidē. Bioloģiskajā attīrīšanas procesā piedalās aktīvās dūņas – dzīvu speciālu mikroorganismu kopums. Anaerobajā zonā notiek notekūdens sajaukšanās ar aktīvajām dūņām, kuras bezskābekļa klātbūtnē nodrošina bioloģisko fosfora atdalīšanas procesa sākšanos. Anoksajā zonā skābeklis netiek pievadīts un mikroorganismi, savas dzīvības uzturēšanai, izmanto jau attīrīšanas procesā radušos nitrātu skābekli, tā nodrošinot brīvā slāpekļa izdalīšanos gaisā. Aerobā zonā notiek galvenais notekūdens attīrīšanas process. Ar gaisa pūtēju palīdzību tiek pievadīts skābeklis. Notiek piesārņojošo vielu oksidācijas procesi, kuru rezultātā notekūdens tiek attīrīts. Šajā zonā galvenais ir nitrifikācijas process, kurā amonija savienojumi (kaitīgās piesārņojošās vielas) tiek oksidēti līdz mazāk kaitīgām vielām – nitrātiem. Kad ir veikts pilns bioloģiskais notekūdens attīrīšanas procesa cikls, attīrītais notekūdens kopā ar aktīvajām dūņām nonāk 2.nostādinātājā un notiek nostādināšanas process. Rezultātā aktīvās dūņas nosēžas baseina apakšējā daļā un tiek atgrieztas uz bioloģiskā attīrīšanas posma sākumu, bet attīrītais dzidrais ūdens nonāk izplūdes kamerā un tiek novadīts uz Driksas upi. Notekūdens attīrīšanas process ir noslēdzies.

3. etaps – aktīvo dūņu apstrāde. Attīrīšanas procesā notiek aktīvo dūņu daudzuma palielināšanās. Zināms daudzums liekās dūņas ir jānodala no procesa. Tās tiek iesūknētas dūņu biezinātājā, no kurienes tās sūknē uz atūdeņošanas iekārtu – centrifūgu. Pirms dūņas nonāk centrifūgā, tiek pievienota polimēra tipa ķīmiska viela, kas palīdz no dūņām atdalīt ūdeni. Rezultātā veidojas dūņu masa ar apmēram 20 % sausnas saturu, pēc konsistences kā slapja melnzeme. Šādas dūņas tiek novietotas dūņu glabāšanas angārā, pēc tam tās utilizējot atbilstoši spēkā esošai likumdošanai.

Valsts vides dienesta Jelgavas Reģionālās Vides Pārvaldes izdotajā atļaujā B kategorijas piesārņojošai darbībai  SIA „Jelgavas ūdens” ir noteiktas maksimāli pieļaujamās piesārņojošo vielu koncentrācijas attīrītam ūdenim, kas pēc attīrīšanas tiek novadīts upē. Jelgavas pilsētas NAI darbojas ar augstu attīrīšanas efektivitāti un ūdens kvalitātes testēšanas rezultāti liecina par labu  notekūdens attīrīšanas rezultātu, jo noteiktās maksimāli pieļaujamās  piesārņojošo vielu koncentrācijas nekad nav pārsniegtas. Attīrītā un Driksas upē novadītā ūdens kvalitāte regulāri tiek kontrolēta. Jelgavas NAI ūdens kvalitātes kontroles laboratorija 2 reizes nedēļa veic galveno piesārņojošo vielu koncentrāciju noteikšanu upē izplūstošajam ūdenim. Katru dienu tiek veiktas testēšanas analīzes, lai kontrolētu attīrīšanas procesa pareizu norisi. Upē izplūstošā ūdens kvalitātes kontrole divas reizes mēnesī tiek veikta LATAK akreditētā laboratorijā, kā tas tiek prasīts Atļaujā B kategorijas piesārņojošai darbībai.